Latvijas Dzelzceļš

Korporatīvā sociālā atbildība (KSA) kā laba biznesa prakse un organizēta kustība attīstās kopš 1990-iem gadiem un gūst arvien lielāku atbalstu ne tikai uzņēmēju, bet arī patērētāju vidū, izvēloties produktus un pakalpojumus no uzņēmumiem ar augstu reputāciju kuri savā ikdienā īsteno vispāratzītus uzņēmējdarbības ētikas principus. Uzņēmumu konkurētspēja un produktivitāte nav iespējama bez iesaistīšanās starptautiskajos un globālajos procesos. Līdz ar to pēdējo desmit gadu laikā KSA kļūst par uzņēmumu stratēģiju sastāvdaļu. 

Arī VAS “Latvijas dzelzceļš” turpina uzņēmumā jau par tradīcijām izkoptās korporatīvās sociālās atbildības aktivitātes, kā arī ievieš jaunas, atbilstoši mūsdienu tendencēm. 2014. gada vidū darbu uzsāka KSA komisija, kurā aktīvi darbojas uzņēmuma vidējā līmeņa vadītāji, speciālisti, bet komisijas priekšsēdētājs ir VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidents Uģis Magonis. Uzsākot darbu komisija par galvenajiem uzņēmuma KSA darbības virzieniem nākamajiem pieciem gadiem nolēma noteikt sekojošus: darbinieki, sabiedrība, vide un uzņēmējdarbības vide. Jau gada beigās uzņēmums varēja atskatīties uz vairākām 2014. gadā turpinātām un pilnveidotām, īstenotām vai uzsāktām iniciatīvām. 

1. Darbinieki 

1.1. Veselību veicinoši pasākumi. 

Koncerns „Latvijas dzelzceļš” ir lielākais darba devējs valstī – uzņēmumā ir teju 12 000 darbinieku. Tas ir arī milzīgs izaicinājums – rūpes par tik daudzskaitlīgu darba kolektīvu, kas savus darba pienākumus veic visā valsts teritorijā, 528 dažādās profesijās, nereti strādājot paaugstināta stresa un skarbos laika apstākļos. Lai veidotu tādu darba vidi, kurā darbinieki var koncentrēties uz maksimāli augstāko sniegumu, uzņēmumā tiek īstenotas vairākas iniciatīvas. 

Apzinoties preventīvu pasākumu efektivitāti labas veselības nodrošināšanā, uzņēmuma iekštīklā Intranets sadaļā Kolektīvs tika izveidota apakšnodaļa Vitamīni, kura saturā darbinieki regulāri tiek aicināti iepazīties ar vispusīgu informāciju gan par vingrojumiem sēdošā darba veicējiem, gan par vingrinājumiem acīm, ko nogurdina darbs pie datora ekrāna, gan atgādinājumi par veselīga uztura un personīgās higiēnas augšējo elpceļu respiratoro saslimšanu uzliesmojumu laikā. 

Uzņēmums aicina darbiniekus iesaistīties un organizē Latvijas dzelzceļa darbinieku un to ģimenes locekļu komandas dalībai lielos tautas sporta veidu pasākumos. 2014. gada 4.maijā par spīti skarbiem laika apstākļiem, teju 30 koncerna darbinieki piedalījās Stipro skrējienā, kur netrūka dažādu izaicinošu šķēršļu, dubļu vannu, skrāpējošu krūmu un citu pārbaudījumu, kā arī ledus auksta ūdens dušās pēc finiša. Nordea Rīgas maratonā 18.maijā ar uzņēmuma logo uz krekliņiem skriešus devās 288 koncerna darbinieki un viņu ģimenes locekļi, skrienot gan 5, gan 10 km, gan pusmaratona un maratona distances. 

VAS „Latvijas dzelzceļš” un tā atkarīgās sabiedrības ir ilggadīgi Vienības velobrauciena Siguldā sadarbības partneri un katru gadu uzņēmumus sacensībās pārstāv arī kupls dzelzceļnieku pulks. 2014.gadā sporta un kalnu divriteņu, kā arī Tautas braucienā kopā devās 188 dzelzceļnieki. Pēc sacensībām visus kolēģus un viņu ģimenes Vienības laukumā Siguldā kopā pulcēja tradicionālā zupa un dalīšanās atmiņās par grūto ceļu uz finišu pēdējā kilometrā augšup pa Gaujas senleju. 

Ikgadējās koncerna sporta spēles LDzSA atpūtas bāzē Virogna pulcēja sportiski un fiziski spēcīgākās komandas no uzņēmuma struktūrvienībām un atkarīgajām sabiedrībām. Vasaras vidū trīs dienas teju 700 dalībnieki un viņu ģimenes locekļi līdzjutēji skrēja, lēca, spēlēja futbolu, spēkojās, meta bumbu, dziedāja un dejoja baudot vasaras sauli un stiprinot koleģiālās saites.

1.2. Iesaistes un kompetences veicināšana 

Darbinieku iesaiste darba vides risku novērtēšanā un mazināšanā ir ārkārtīgi svarīgs preventīvs darbs, nolūkā nodrošināt drošus un optimālus darba apstākļus tiešo pienākumu veikšanai, kā arī veicinot darbinieku izpratni par nepieciešamām un obligātām rīcībām ārkārtas situāciju gadījumā. 2014. gadā koncernā dažādās vietās un laikos tika organizētas kopā piecas praktiskās nodarbības Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī un Liepājā par ārkārtas situācijām. Šādas nodarbības ir nepieciešamas, lai darbinieki, izdzirdot trauksmes signālu, zinātu kā rīkoties ārkārtējās situācijās, zinātu evakuācijas ceļus, iemācītos nepakļauties panikai, apstākļos, kas var apdraudēt cilvēku veselību un dzīvību. Gada laikā šajās nodarbībās kopā tika iesaistīti vairāk kā 500 Koncerna darbinieki. Par nodarbību organizēšanu un to norises analīzi, kā arī par ieteicamajiem risinājumiem nākotnē atbildīga ir VAS „Latvijas dzelzceļš” Tehniskās inspekcijas Ārkārtējo situāciju un atjaunošanas līdzekļu nodaļa. 

2014. gadā VAS „Latvijas dzelzceļš” organizēja vērienīgas ārkārtas situāciju uz dzelzceļa mācības Rīgā, Ventspilī un Daugavpilī, nolūkā pārbaudīt un pilnveidot LDz darbinieku un citu iesaistīto pušu gatavību darboties iespējamo ārkārtējo situāciju gadījumos, noplūstot bīstamām vielām, nostiprināt iemaņas, sadarbojoties ar kravu pārvadātājiem, saņēmējiem, valsts un pašvaldību institūcijām, NVO, neatliekamo medicīnisko palīdzību, Katastrofu un medicīnas centru, Valsts policiju u.c., kopīgi likvidējot iespējamo avāriju un iespējamās ietekmes uz vidi sekas. Ārkārtas situāciju mācībās piedalījās arī reģionālo un nacionālo mediju pārstāvji, kas mācību norisi un tajās gūtās pieredzes plaši atspoguļoja sabiedrībā. Praktiskās mācības par rīcību bīstamo kravu avāriju situācijās ar iecirkņu staciju personālu tika rīkotas 27 stacijās, kopā piedaloties apmēram 100 cilvēku.

Apzinoties speciālistu un ikdienas darbībās iesaistīto darbinieku pieredzi dažādos ar darba drošību saistītos jautājumos, tika izstrādāta sistēma darba vides risku novērtēšanā un mazināšanā, par kuru atbildīga ir VAS „Latvijas dzelzceļš” Tehniskā inspekcija. Nolūkā saņemt praktiskus ieteikumus, profesionālus novērtējumus darba drošības un darbību instrukciju izstrādē, 2014.gada nogalē tika ieviesta elektroniskā pasta adrese tehniska.inspekcija@ldz.lv, kurā gan Koncerna darbinieki, gan sadarbības partneri dalās ar savu pieredzi un ieteikumiem ar dzelzceļa drošību, bet ne tikai, saistīto darba vides risku mazināšanā. 

1.3. Pētījumi 

Jau otro gadu Koncernā tika īstenots apjomīgais un koncernam ļoti nozīmīgais projekts – Iekšējais pētījums. Tā mērķis bija noskaidrot uzņēmuma darbinieku informētību par norisēm uzņēmumā, lojalitāti, apmierinātību ar darbu un citus būtiskus jautājumus, kā arī atrast vājās vietas, lai tās izskaustu, uzlabotu mūsu darba apstākļus un ikdienu. Iegūtie rezultāti tiek izmantoti Koncerna informācijas plūsmas uzlabošanai, cilvēku vajadzību izprašanai, problēmu identificēšanai un to novēršanai.

Pētījuma rezultāti liecina, ka kopumā LDz darbinieku iesaistes indeksa vērtējums saglabājies augsts, tas pat nedaudz palielinājies (72 – 2014.gadā; 69 – 2013.gadā). Tas ir samērā līdzīgs visās struktūrvienībās un meitasuzņēmumos. Augstāko iesaisti uzrāda Ģenerāldirekcijas un Signalizācijas un sakaru iecirkņa darbinieki. Uzņēmuma darbinieki aizvien vairāk lepojas ar savu darba vietu un uzskata, ka uzņēmums attīstās, kopumā 87% aptaujāto lepojas, ka ir koncerna Latvijas dzelzceļš darbinieki. Salīdzinājumā ar pagājušajā gadā veikto pētījumu, šogad vairāk audzis uzņēmuma darbinieku priekšstats par kolēģu motivāciju. Auguši arī visi uzņēmuma reputācijas aspekti. 

2014. gada ceturtajā ceturksnī pirmo reizi tika veikts kvalitatīvais pētījums „Psihoemocionālo faktoru ietekme uz vilciena mašīnistu un viņu palīgu darbaspējām”. Satiksmes drošības nodrošināšanas ķēdē cilvēks ir visvājākais posms, jo visvairāk negadījumu notiek nevis tehniska iemesla, bet cilvēciskā faktora dēļ. Nolūkā izzināt ietekmējošos negatīvos faktorus, kā pilotprojekts tika izvēlēta mašīnistu un viņu palīgu grupa, jo tā ir viena no atslēgas profesijām dzelzceļa kustības nodrošināšanā. Pētījumu veica psihologi, kas aptaujāja 10% no visiem mašīnistiem un mašīnistu palīgiem visos Latvijas reģionos proporcionāli darbinieku skaitam. Kopumā pētījumā tika aptaujāti simts cilvēku. Katram cilvēkam tika veltīta aptuveni pusstunda, kuras laikā profesionāls psihologs veica padziļinātu sarunu ar mūsu darbiniekiem. 

2. Sabiedrība

2.1. Atbalsts sabiedrības vajadzībām

VAS „Latvijas dzelzceļš” ir viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem, tādēļ mūsu pienākums un filozofija ir iesaistīties valstij un sabiedrībai būtiskās norisēs. Koncerna „Latvijas dzelzceļš” dāvinājumu/ziedojumu piešķiršanas principi ietver visas Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā norādītās jomas: izglītība, zinātne, kultūra, māksla, sports, veselības aizsardzība, sociālā palīdzība, vides aizsardzība. Dāvinājumu/ziedojumu piešķiršana ir Koncerna Korporatīvās sociālās atbildības sastāvdaļa. Dāvināšanas/ziedošanas projekti ir Kapitālsabiedrību labdarība, kas var izpausties kā bezatlīdzības palīdzība dažādās sabiedriskajās aktivitātēs, par ko tiek noslēgts dāvinājuma/ziedojuma līgums. 2014.gadā uzņēmums saņēma teju simts dāvinājumu/ziedojumu pieteikumus (projektus). Kopā tika atbalstīti 52 pieteikumi par kopējo summu EUR 190 634.

Koncerns „Latvijas dzelzceļš” atbalsta Latvijas kultūras, izglītības, sporta, sociālās aizsardzības un vides, kā arī citus sabiedrībai nozīmīgus projektus, apzinoties sabiedrības aktualitātes. VAS „Latvijas dzelzceļš” un tās meitas sabiedrības ziedojumus veic saskaņā ar „Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu”, saņemot kapitāla daļu turētāja piekrišanu un Finanšu ministra atļauju, un, ievērojot VAS „Latvijas dzelzceļš” valdē apstiprināto un visām koncerna sabiedrībām saistošo „Koncerna „Latvijas dzelzceļš” mārketinga komunikācijas politiku”.

2.2. Ilggadīga sadarbība ar speciālajām internātpamatskolām

Uzņēmums un tā darbinieki turpināja ciešu sadarbību, atbalstot speciālās internātpamatskolas Raudā un Medumos. 2014. gada janvārī VAS „Latvijas dzelzceļš” pārstāvju delegācija jau tradicionāli Iekšējās komunikācijas projektu vadītājas Māras Baumanes vadībā devās uz skolām, kā Jaunā gada dāvanu vedot uzņēmuma darbinieku sarūpētās un ziedotās galda spēles un rokdarbu materiālus, kā arī Latvijas Leļļu teātra trupu ar izrādi „Saulīte un sniega cilvēciņi”. Pēc izrādes profesionālie aktieri palīdzēja Medumu speciālās internātpamatskolas bērniem, kuri no Rīgas un Raudas sabraukušajiem viesiem demonstrēja pašu iestudēto leļļu teātra izrādi. 2013./14. mācību gada noslēgumā Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības atpūtas bāzē Virogna norisinājās ikgadējās Latvijas dzelzceļa organizētās un nu jau tradicionālās sporta spēles Raudas un Medumu speciālo internātpamatskolu audzēkņiem. Šīs spēles no darba brīvajā laikā organizēja LDz komunikācijas direkcijas darbinieki. Kā sacīja abu skolu direktori, bērni šo dienu bija gaidījuši jau ilgi. Tikšanās ar Dzelzceļa darbiniekiem sporta spēlēs, Ziemassvētkos vai kādā citā pasākumā intrenātpamatskolu audzēkņiem ir ļoti liels un patīkams notikums, dzelzceļnieki allaž tiek aicināti un ir gaidīti skolām un skolēniem svarīgos notikumos. Šajā reizē skolu absolventi saņēma īpašas, VAS „Latvijas dzelzceļš” un atkarīgo sabiedrību sarūpētas ceļamaizes sakarā ar pamatskolas mācību gaitu beigšanu. 

Jau sesto gadu labdarības organizācija Palīdzēsim.lv sadarbībā ar hokeja klubu Dinamo Rīga organizē Labo darbu nedēļu, kuras ietvaros ikviens tiek mudināts darīt labus darbus. Atsaucoties šim aicinājumam, Latvijas dzelzceļš otro gadu pēc kārtas nodrošināja iespēju piecdesmit Raudas speciālās internātpamatskolas un Meduma speciālās internātpamatskolas audzēkņiem apmeklēt Lido atpūtas centru un hokeja spēli, kurā tikās Dinamo Rīga un Astanas Baris. Dienas organizēšanas darbos brīvprātīgi iesaistījās vairāki LDz darbinieki. 

Arī pagājušā gada rudenī VAS „Latvijas dzelzceļš” atsaucās Eiropas infrastruktūras uzņēmumu kopienas (CER) izsludinātajam Ziemassvētku zīmējumu konkursam, izsludinot Latvijas bērnu zīmējumu konkursu par tēmu „Ziemassvētku dāvanu vilcieniņš”, kuram kopumā tika iesūtīti vairāk kā 60 darbi, tostarp no Raudas un Medumu speciālajām internātpamatskolām. Uz Briseli tālāk aizceļoja seši zīmējumi, no kuriem Anielas Lepuhovas, Dianas Mihailovskas, Sandras Dzenes un Dārtas Eves Voiceščukas darbi tika izvietoti CER galvenajā mītnē bērnu zīmējumu izstādē svētku laikā.

 Kā katru gadu, Latvijas dzelzceļa darbinieki ap Ziemassvētku laiku devās ciemos uz Raudas un Medumu skolām, lai sarūpētu svētku noskaņojumu bērniem, kuriem dzīve sagādājusi dažāda rakstura apgrūtinājumus. Šogad, papildus jau ierastajām saldumu turziņām, Ziemassvētku rūķi no Latvijas dzelzceļa uz skolām atveda dāvanas sporta tērpu izskatā. Tās palīdzēja sagādāt Latvijas Olimpiskā komiteja. 

2.3. Sociālās kampaņas par drošību

Dzelzceļš vilina, taču dzelzceļš ir arī paaugstinātas bīstamības zona, tāpēc VAS „Latvijas dzelzceļš” darbinieki nemitīgi un vienmēr ir jāatgādina – dzelzceļš nav vieta, kur rotaļāties un pastaigāties! Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā regulāri notiek drošības stundas, un Latvijas dzelzceļa darbinieki dodas uz skolām, jo īpaši uz tām, kas atrodas tuvu dzelzceļam, lai vēlreiz un vēlreiz atgādinātu, cik bīstami ir rotaļāties dzelzceļa tuvumā, cik uzmanīgi ir jāšķērso sliedes, kā jāuzvedas stacijā un dzelzceļa tuvumā. 2014. gada laikā 82 mācību stundās (no tām 22 notika Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā) 137 klasēs, kurās kopumā iesaistījās ap 4 000 pirmsskolas, vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu, kā arī bērnu pavasara un vasaras nometnēs tika izspēlētas dažādas situācijas. Analizējot situācijas, bērni mācījās atrast pareizās atbildes, jo tieši tā viņi iegaumē un neapjūk, ja līdzīga situācija gadās dzīvē. Simtiem bērnu par drošību pie sliežu ceļiem uzzināja Muzeju nakts laikā, apmeklējot Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeju. 2014. gadā īpaša vērība tika veltīta speciālajām skolām, kur izglītību apgūst bērni ar kustību, redzes, dzirdes vai garīgās attīstības traucējumiem. 

Jau trešo gadu pēc kārtas dzelzceļnieki, līdzās ar Valsts policijas, VUGD, Latvijas gāze darbiniekiem un citiem aktīvi iesaistījās izstādē „Bērnu pasaule”, kuru apmeklēja vairāki tūkstoši bērnu, lai viņiem un arī vecākiem stāstītu par riskiem sliežu ceļu tuvumā, iesaistītu spēlēs un konkursus, tādā veidā paaugstinot iesaistīto pušu kompetenci. Fakts, ka 2014.gadā Latvijā negadījumos uz sliežu ceļiem nav cietis neviens bērns, ļauj cerēt, ka jau vairāk kā 10 gadus VAS „Latvijas dzelzceļš” īstenotā drošības pie sliežu ceļiem izglītības programma ir papildinājusi sabiedrības un it sevišķi bērnu zināšanas par uzvedības pie dzelzceļa pamata noteikumiem un to pārkāpšanas smagajām sekām.

2014. gadā LDz maijā, augustā un novembrī īstenoja sociālo kampaņu „Dzirdi! Redzi! Dzīvo!” par drošību pie sliežu ceļiem, ikvienu mudinot būt īpaši uzmanīgiem dzelzceļa tuvumā. Jūnijā organizētās kampaņas „Pieņem pareizo lēmumu!” galvenais akcents bija dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanas paradumu aktualizēšana, jo pārāk daudz satiksmes dalībnieku, gan autovadītāju, motobraucēju, gan velosipēdistu un pat jauno māmiņu ar bērnu ratiņiem, neievēro kustību pār dzelzceļa sliedēm aizliedzošos signālus tādā veidā apdraudot savu un arī citu dzīvību, kā arī radot ievērojamus riskus dzelzceļa kustības drošībai. 

Uzņēmums gan finansiāli, gan organizatoriski arī pārskata gadā sadarbojās ar ikgadējās filmas „Lai dzīvo bērni” radošo komandu, veidojot izglītojošus videomateriālus par riskiem, kas saistīti ar līšanu zem vagoniem vai rāpšanos pār tiem, saistītiem ar sliežu ceļu šķērsošanu tam nepiemērotās un bīstamās vietās un veidos. Filmas auditorija ir skolēni un tā ir iekļauta vispārējās izglītības saturā izglītojot bērnus un jauniešus par personīgo drošību. 

2.4. Industriālā mantojuma saglabāšana

Latvijas dzelzceļa vēstures muzejam ir būtiska nozīme dzelzceļa transporta un nozares Latvijā dokumentāro un industriālo mantojumu izpētē, saglabāšanā un zināšanu popularizēšanā. Dzelzceļa nozares vēstures saglabāšana un popularizēšana ir viena no uzņēmuma sociālās atbildības sastāvdaļām, ko jau 20 gadus īsteno Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs.  2014.gadā Muzejs savu krājumu papildinājis ar 275 vienībām un sniedzis dažāda rakstura konsultācijas pētniekiem, māksliniekiem un citiem dzelzceļa vēstures entuziastiem. Muzeja izveidotais krājums ir plašākā dzelzceļa vēstures liecību krātuve Latvijā, kurā kopumā ir 19079 vienības. Līdzās pētnieciskajam darbam, muzejs savās ekspozīcijās, izstādēs, pasākumos un akcijās popularizē dzelzceļa nozari skolēnu un ģimeņu vidū, kas ir tā pamata auditorija. Kopumā Dzelzceļa muzeju 2014.gadā apmeklēja 73021 cilvēki, tika novadītas 367 ekskursijas un 89 cita veida aktivitātes. Lai saglabātu nākamajām paaudzēm dzelzceļa vēstures mantojumu 2014.gadā, sadarbībā ar Vides Filmu studiju, radīta izglītojoša īsfilma par izzūdošu dzelzceļa ierīci Zižļu aparātu, kā arī pabeigta restaurācija 20.gs. sākuma vagonam, kas paredzēts cietumnieku pārvadāšanai, atjaunots Majoru vecās stacijas ēkas pulkstenis un uzsākti darbi pie Er2 galvasvagona restaurācijas, kā arī atklāta ekspozīcija “No semafora līdz dispečercentralizācijai”.

3. Vide

Lai arī dzelzceļš tiek atzīts kā viens no videi draudzīgākajiem transporta veidiem, tomēr arī tas rada zināmu ietekmi uz vidi. Vislielāko ietekmi rada dzelzceļa transporta izmeši atmosfērā un radītais trokšņu līmenis, kas nelabvēlīgi ietekmē ne tikai apkārtējo vidi, bet arī cilvēku veselību. Arvien svarīgāki kļūst arī jautājumi par uzņēmuma darbības radīto ietekmi uz klimata pārmaiņām un sniegto pakalpojumu/ražošanas procesu energoefektivitāti. Uzņēmums, kā viens no lielākajiem darba devējiem, ar administratīvajām, saimnieciskajām un ražošanas teritorijām visā valstī, apzinās savu nozīmīgo lomu ilgtspējīgas vides saglabāšanā un attīstībā. 

3.1. Nolūkā veicināt sabiedrības informētību par VAS „Latvijas dzelzceļš” un atkarīgo sabiedrību veiktajām aktivitātēm vides jomā, ievērojami ir paplašināts globālā tīmekļa vietnē www.ldz.lv publicētās informācijas apjoms. No 2014. gada ikviens interesents var iepazīties ar uzņēmuma vides politiku, tās mērķiem, īstenošanas principiem, rīcības virzieniem, kā arī ar vides monitoringa rezultātiem, konkrētiem projektiem, to gaitu, u.c. ar vidi saistītu informāciju. 

3.2. Saglabājam tīru vidi! 

2014. gada novembrī tika nomainīti naftas absorbējošie paklāji, kas 2013. gada rudenī tika ieklāti uz sliežu ceļiem lokomotīvju apstāšanās vietās pie Krustpils ielas pārbrauktuves (50 m) un uz strupceļa 19T pretim Šķirotavas  pieturas punkta (stacijas) ēkai (60 m) nolūkā  novērst sliežu ceļa balasta un zem tā esošās grunts piesārņošanu ar naftas produktu nopilējumiem no lokomotīvēm. Ieklāto paklāju kopējā platība ir 292,1 m2 un to absorbcijas spējas ir 6 l/m2. Paklāji veidoti tā, lai naftas produktu piesārņojums tiktu aizturēts paklāja absorbējošā slānī, bet ūdens, izlaists caur poliestera ģeotekstila materiālu un attīrīts, nonāk zemē.

Paklāju nomaiņas brīdī tika konstatēts, ka rezultāts ir acīmredzams un ieguvums – nozīmīgs, jo balasta slānis bija tīrs, gandrīz kā brīdī, kad tas tika mainīta 2013. gadā. Absorbentu utilizēšana norit atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Pašlaik tiek izvērtētas tehniskās un finansiālās iespējas, kā arī nepieciešamība aprīkot papildus vēl citas lokomotīvju stāvēšanas vietas ar šādiem naftas produktus absorbējošiem paklājiem.

Īpatnējie CO2 un citi izmeši no pārvadājumos izmantojamām lokomotīvēm 2014. gadā ir nedaudz pieauguši (par 14% attiecībā pret 2013. gadu), kas skaidrojams ar pārvadāto kravas vilcienu vidējā svara samazināšanos. Tomēr kopējā tendence saglabājas – emisiju apjomi samazinās (attiecībā pret 2000. gadu emisiju samazinājums ir 25%).

Indras un Rēzeknes stacijās lokomotīvju stāvēšanas vietās sliežu ceļu aizsardzībai no piesārņošanas ar naftas produktiem jau vairākus gadus ir izveidota tekņu sistēma. Nopilējušie naftas produkti nonāk notekās un pa pazemes kanalizācijas sistēmu tiek novadīti uz specializētām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Pašas teknes ir izveidotas no stikla šķiedras materiāla, bet malas betonētas. Tāpat kā paklāji, arī teknes ir uzstādītas uz esoša sliežu ceļa gulšņiem, un pirms tekņu uzstādīšanas notika vides sanācijas darbi – izrakta piesārņotā grunts un ieklāts jauns sliežu balasts. Specializētas attīrīšanas iekārtas, kas savāc naftas produktus no teknēm, ūdeņus attīra tik tīrus, ka tos drīkst novadīt atpakaļ vidē, bet savāktie naftas produkti tiek nodoti utilizācijai licencētai bīstamo atkritumu apsaimniekošanas organizācijai. Ir pamats uzskatīt, ka LDz saimnieciskās darbības rezultātā radītie riski videi ir būtiski samazināti, taču vienmēr var vēlēties vēl labāk, tāpēc darbs pie vides saglabāšanas un atveseļošanas jautājumiem tiek turpināts.

4. Uzņēmējdarbības vide

Pārskata gadā VAS „Latvijas dzelzceļš”, izmantojot Vienotā pakalpojumu un palīdzības dienesta bāzi, izveidoja jaunu bezmaksas tālruni 8000 1181 un e-pastu uzzinas@ldz.lv, kas nodrošina dzelzceļa uzziņu pakalpojumus, kā arī pieņem pieteikumus par ierosinājumiem un sūdzībām par LDz sniegtajiem pakalpojumiem, nodrošina konsultācijas par pasažieru iekšzemes un starptautisko vilcienu satiksmi un ar to saistītiem jautājumiem nepārtrauktā režīmā katru dienu, visu diennakti. Dienestā izveidotā sistēma paredz pa telefonu un elektroniski iesūtīto jautājumu aprites izsekojamību līdz atbildes sniegšanai interesentam. Jau 2010.gadā ieviestā dokumentu pārvaldes sistēma (DPS) nodrošina uzņēmuma kancelejā saņemtās korespondences un interesentiem sniegto atbilžu aprites izsekojamību.

Lai noskaidrotu klientu un sadarbības partneru viedokli par līdzšinējo sadarbību un apzinātu ieteikumus, kā to uzlabot, 2014. gada nogalē LDz veica klientu un sadarbības partneru aptauju. Pētījums tika veikts, izmantojot kvalitatīvās intervijas ar uzņēmumu un organizāciju vadības pārstāvjiem, un pavisam notika 23 intervijas. Kopumā respondenti sadarbību ar “Latvijas Dzelzceļu” vērtē kā pozitīvu vai kopumā pozitīvu. Klienti savos vērtējumos bija nedaudz kritiskāki un arī konkrētāki nekā sadarbības partneri. Apmēram puse aptaujāto uzskata, ka pēdējos divos gados “LDz” darbībā ir notikušas pozitīvas izmaiņas. Par galvenajām problēmām, kas būtu jārisina, aptaujātie uzskata sakaru uzlabošanu, lielāku rēķināšanos ar klientu vajadzībām, elastīgāku attieksmi pret soda naudu aprēķināšanu, kā arī lēmumu pieņemšanas un īstenošanas paātrināšanu. Balstoties uz aptaujā paustajiem ieteikumiem, šogad koncerns plāno uzlabot sadarbību ar gan ar klientiem, gan sadarbības partneriem, kā arī realizēt vairākus uz šīm mērķauditorijām vērstus informācijas un izglītošanas pasākumus. 

Lai veicinātu klientu, partneru un visas transporta nozares attīstību, 2014. gadā Latvijas dzelzceļš organizēja transporta attīstībai veltītu starptautisku konferenci „Globālās transporta kustības vīzija 2030”, uz kuru ieradās gan starptautiska, gan arī lokāla mēroga lektori. Konference nozares profesionāļu vidū tika ļoti augstu novērtēta, un ir nolemts to iedibināt kā ikgadēju tradīciju.

Tāpat arī LDz 2014. gadā turpināja aktīvu dalību dažādās nevalstiskajās organizācijās ar mērķi aizstāvēt savas intereses, kā arī dot ieguldījumu visas transporta nozares un tautsaimniecības attīstībā. LDz ir aktīvs Latvijas darba devēju konfederācijas, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas tranzīta biznesa asociācijas biedrs, un Koncerna darbinieki ir pārstāvēti šo organizāciju vadībā, kā arī sniedz savu profesionālo ieguldījumu dažādās darba grupās.

2014. gadā KSA komisija iniciēja un tās darba grupas vadīja uzņēmuma Ētikas kodeksa izstrādi, kas decembrī tika apstiprināta uzņēmuma Prezidentu padomē. Kodeksā ietvertie ētikas principi un normas ir saistoši darbiniekiem viņu attieksmē pret darbu, savstarpējā saskarsmē, kā arī nosaka uzņēmuma komercdarbības principus, tostarp, ka LDz koncerns izturas taisnīgi, atklāti un godīgi pret klientiem un sadarbības partneriem, allaž sniedzot augstas kvalitātes pakalpojumus un ievērojot godprātīgas sadarbības principus. Uzņēmuma Ētikas kodekss definē LDz attiecības ar valsts un nevalstiskām institūcijām un biznesa partneriem, kas ir veidotas balstoties uz uzņēmuma pamatvērtībām: atklātību, sadarbību, drošību un attīstību.  

Vairākos citos LDz iekšējos normatīvajos dokumentos, kā arī komercdarbības jomu regulējošos ārējos tiesību aktos, ir reglamentēti uz uzņēmuma darbību attiecināmi vispārēji noteikumi un normas (piemēram, Iekšējās darba kārtības noteikumi, dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi, likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, u.c.), bet Ētikas kodeksā ir noteiktas uzņēmuma darbības pamata prasības (piemēram, sabiedrību komercdarbības prakses principi, attiecības ar akcionāru, valsts institūcijām un citām ieinteresētajām pusēm, konfidencialitātes un citu prasību ievērošana), tādā veidā neizslēdzot vienam otru, tikai papildinot un nostiprinot.

Turpinot mērķtiecīgu darbu KSA jomā, LDz korporatīvās sociālās atbildības komisijas dalībnieki par prioritāriem uzdevumiem 2015. gadā izvirzīja sekojošus: 
Darbinieki - turpināt pilnveidot veselību veicinošo pasākumu loku, īpašu vērību pievēršot smēķēšanas kaitīguma komunikācijai un veselīgu alternatīvu piedāvājumam; veikt iekšējos pētījumus ar nolūku mērīt rezultātus un identificēt problēmu loku; pilnveidot informācijas aprites sistēmu uzņēmumā, aktualizējot vidējā līmeņa un tiešo vadītāju lomu informācijas apritē;

Vide – energo resursu patēriņa samazināšanas aktivitātes, aktivizējot darbiniekus pārdomāt savus energo resursu patēriņa ieradumus; vides jautājumu saistība ar ražošanas procesiem; “zaļo iepirkumu” aktivizēšana.

Sabiedrība – koncerna darbinieku iesaiste uzņēmuma atbalstītās labdarības aktivitātēs; pilnveidot sociālā mārketinga kampaņas par drošību pie sliežu ceļiem.
Uzņēmējdarbības vide – Ētikas kodeksa principu ieviešana un tā popularizēšana koncernā; Piegādātāju un sadarbības partneru izglītošanas aktivitāšu daudzpusība un regularitāte.