Latvijas Dzelzceļš

Tranzīta koridors Austrumi – Rietumi, kas savieno Krievijas un Baltkrievijas dzelzceļus ar Latvijas ostām Rīgā, Ventspilī un Liepājā joprojām ir stratēģiski svarīgs Latvijā un tam tiek pievērsta lielākā uzmanība. 2014.gada nogalē ekspluatācijā tika nodots  Latvijas atjaunotās neatkarības laikā lielākais īstenotais infrastruktūras projekts: „Otrā sliežu ceļa būvniecība Skrīveri - Krustpils”, kura ietvaros veikti projektēšanas un būvniecības darbi – zemes darbi, sliežu ceļu būvniecība, staciju rekonstrukcija, caurteku un mazo tiltu rekonstrukcija, Pērses  un Aiviekstes tiltu būvniecība, pārbrauktuvju rekonstrukcija, nacionālajam standartam un ES savstarpējās izmantojamības tehniskajām specifikācijām atbilstošu pasažieru platformu būvniecība, signalizācijas, telekomunikāciju un elektroapgādes sistēma izveide.

Uzsākot projektu, kopējais kravu pārvadājumu apjoms iecirknī bija 24,1 milj. tonnu gadā, kas sastādīja 97% no šī iecirkņa maksimālās caurlaides spējas. Vērienīgā projekta laikā tika veikta pilnīgi jauna dzelzceļa infrastruktūras būvniecība, kas sevī ietver sliežu ceļu izbūvi 56 km garumā, kā arī inženiertehniskās būves un sistēmas. Projekta ietvaros tika uzbūvēts jauns tilts pār Aiviekstes upi, kas ir pirmais pēc Latvijas neatkarības atgūšanas būvētais dzelzceļa tilts, kā arī rekonstruēts tilts pār Pērses upi, rekonstruētas esošās caurtekas un pārbrauktuves. Pļaviņās uzbūvēta trokšņu siena vides aizsardzībai pret dzelzceļa radītiem trokšņiem. Ievērojamas pārmaiņas skāra arī līnijas stacijas un pieturas punktus – izbūvētas jaunas pasažieru platformas, kas aprīkotas ar mūsdienīgu apgaismojuma sistēmu, soliņiem un kā arī ar uzbraucamajiem celiņiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Projekta realizācijas gaitā gadījās daudzas neparedzētas situācijas: veicot grunts darbus, atklāti vairāki sprādzienbīstami priekšmeti no kara laikiem, kā arī iepriekšējā gadsimta dzelzceļa avārijas sekas. Piemēram, noņemot grunts kārtu tika atklāts ievērojams dīzeļdegvielas baseins, ko bija nepieciešams likvidēt. Grunts bija jāpastiprina, aizstājot kūdras masu ar smiltīm un šķembām. 2014. gadā šī projekta īstenošanai tika izmantoti t.s. tehnoloģiskie logi kopumā 100 dienu apmērā, katrs vidēji 7,5h, kas, ņemot vērā intensīvo kravu un pasažieru vilcienu kustību iecirknī (2014. gadā projekta būvniecība pavisam kopā ietekmēja vairāk kā 45 tūkstošu vilcienu – iekšzemes un starptautiskie pasažieru, kravas un saimniecības, grafikus) nozīmīgi sarežģīja vilcienu kustības vadības un organizācijas darbu, it īpaši vasaras mēnešos, kad būvniecības darbi bija visintensīvākie. Pēc projekta nodošanas ekspluatācijā iecirkņa caurlaides spēja tika palielināta aptuveni trīs reizes un sasniedz vairāk kā 100 vilcienu pāri diennaktī. Šis projekts Latvijas dzelzceļam ļaus strādāt vēl efektīvāk, nodrošinot stabilus ieņēmumus valsts budžetā un veicinot dzelzceļa nozares attīstību kopumā. Projektā pavisam ieguldīti 107,4 milj. EUR, no tiem 62,2 milj. EUR ir ES Kohēzijas fonda līdzekļi.

Pārskata gadā tika turpināta nozīmīgu projektu „Stacijas Bolderāja 2 ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināliem būvniecība” un „Signalizācijas, telekomunikācijas un elektroapgādes sistēmu modernizācija iecirknī Bolderāja 1 – Zasulauks”, kuru finansējumu nodrošina VAS „Latvijas dzelzceļš” ar ES Kohēzijas fondu atbalstu, īstenošana nolūkā atslogot Rīgas centra no kravu pārkraušanas darbībām Rīgas Brīvostas teritorijā, pārvietojot kravas terminālus tuvāk jūrai. Rīgas pilsētas attīstības plānā 2006. – 2018.gadam ostas teritorijas Andrejsala un Eksportosta paredzēts izslēgt no Rīgas Brīvostas teritorijas. Teritorija, kas ietver aptuveni 123 ha netālu no Rīgas vēsturiskā centra, daļēji atrodas UNESCO aizsargātajā Pasaules mantojuma pieminekļa zonā. Tāpēc pašreizējās ostas darbības Andrejsalā un Eksportostā Rīgas brīvostas teritorijā un ar tām saistītās aktivitātes būs jāslēdz. Projektu ietvaros tiek plānots izveidot arī dzelzceļa savienojumu ar ostas teritoriju Krievu salā.

Projekta „Stacijas Bolderāja 2 ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināliem būvniecība” ietvaros līdz 2014. gada beigām ir pabeigta divu kanalizācijas spiedvadu un divu ūdens vadu rekonstrukcija, veikti zemes klātnes izbūves darbi un uzbēruma konsolidācija visā būvlaukumā, lietus ūdens novadīšanas sistēmas un autoceļa izbūve starp stacijām Bolderāja un Bolderāja 2, kā arī vadības posteņa ēkas un citu ēku izbūve kopsummā par 21, 08 milj. EUR. Projektā „Signalizācijas, telekomunikācijas un elektroapgādes sistēmu modernizācija iecirknī Bolderāja 1 – Zasulauks” līdz 2014. gada 31. decembrim veikti darbi par 4,3 milj. EUR no kopējās līguma summas 13, 86 milj. EUR, ieguldot kabeļus, veicot iekšdarbus Bolderāja 1 stacijā un veicot iekārtu uzstādīšanu stacijās un uz sliežu ceļiem. “Šķirotavas stacijas šķirotavas uzkalna rekonstrukcijas” ietvaros pārskata gadā ekspluatācijā nodota uzkalna vadības sistēma, skaļā balss apziņošanas sistēma, IP telefonija, apgaismojuma un radio torņi, elektroapgādes stacija u.c., objektā ielikta lielākā daļa kabeļu, hidraulisko kanālu, pārmiju pārvedas un teju visi lēninātāji, bet turpinās būvdarbi sliežu sakopojumos.

2014. gadā VAS „Latvijas dzelzceļš” tika turpināti nozīmīgi darbi dzelzceļa infrastruktūras atjaunošanā. Projekta “Pārmiju pārvedu nomaiņa” ietvaros laika posmā 2014.-2015. gads paredzēta 180 pārmiju pārvedu komplektu nomaiņa Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā, 2014. gadā veicot 93 pārmiju maiņu. Projektu paredzēts noslēgt 2015. gadā. Sliežu ceļu atjaunošanai "A" un "B" tipa kapitāliem remontiem ir izpildīti darbi par 36,68 milj. EUR. "A" tipa kapitālā remonta ietvaros veikta sliežu ceļu atjaunošana 49.5 km garumā, savukārt "B" tipa kapitālā remonta ietvaros veikta sliežu ceļu atjaunošana 53.7 km garumā, kā arī īstenota 16 pārbrauktuvju modernizācija. Pārskata periodā veikta 11 ražošanas mašīnu (drezīnu, sniega vācēju un citu) remonts un modernizācija 0.7 milj. EUR apmērā. Pārskata periodā veikta 9 inženiertehnisko būvju (tilti, caurtekas)  kapitālais remonts 0.6 milj. EUR apmērā.

2014. gada laikā veikta 5 ČME3 sērijas lokomotīvju modernizācija, veikts kapitālais remonts 8 ČME3 lokomotīvēm, kā arī veikta kalpošanas termiņa pagarināšana 1  ČME3 lokomotīvei un 5 M62 lokomotīvēm.

Arī energo-infrastruktūrā pārskata gadā veikti atjaunošanas darbi – kontakttīklu, elektropārvades un apakšstaciju modernizācija, transformatoru nomaiņa, šķirotavas stacijas transformatoru apakšstacijas modernizācija, dzelzceļa vagonu lēninātāju nomaiņa u.c. darbi par kopējo summu 2,22 milj., EUR.

Arī 2014. gadā VAS „Latvijas dzelzceļš” turpināja mērķtiecīgu darbu nolūkā uzlabot cilvēku drošību uz sliežu ceļiem un to tuvumā, kā arī veikt preventīvu darbu, izglītojot sabiedrību par drošības pie sliežu ceļiem ievērošanu. Tika veikti sliežu ceļu un staciju teritoriju nožogošanas darbi, iekārtotas un labiekārtotas vairākas gājēju pārejas pār sliežu ceļiem, uzlikti vairāki labirinti un brīdinošas norādes, remontētas un bruģētas pasažieru platformas, ierīkotas uzbrauktuves personām ar ierobežotu mobilitāti. Arī pārskata gadā uzsāktais un ES KF līdzfinansētais projekts “Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija. Informatīvo un videonovērošanas sistēmu ierīkošana” par kopējo summu 17,6 milj. EUR ietver vairākus ar cilvēku drošību pie sliežu ceļiem risinājumus, tostarp ierīkojot žogus un pārejas, uzbūvējot jaunas standarta pasažieru platformas u.c.

Joprojām biežākie iemesli, kāpēc notiek nelaimes gadījumi, ir staigāšana pa paaugstinātas bīstamības teritoriju – sliežu ceļiem un to šķērsošana neatļautās vietās, atrašanās bīstami tuvu braucošam ritošam sastāvam, stāvot vai guļot uz/pie sliežu ceļiem, tai skaitā nodalījuma joslā, pašnāvības un atrašanās dzelzceļa teritorijā reibumā. Pārskata gadā lokomotīvju vadītāji Latvijā 85 reizes (2013.gadā 73 reizes) pielietoja pēkšņo bremzēšanu un, izvairoties no traģēdijas, novērsa uzbraukšanu cilvēkiem, starp kuriem 9 cilvēki gulēja tieši starp sliedēm.

2014.gadā uz VAS „Latvijas dzelzceļš” publiskās dzelzceļa infrastruktūras ceļiem notika 26 nopietni negadījumi, kuros cieta 27 personas, no tiem 20 letāli, tostarp 2 auto pasažieri, kuri gāja bojā sadursmē ar vilcienu uz pārbrauktuves, kad vieglās automašīnas vadītājs, ignorējot pārbrauktuves signalizācijas luksofora aizliedzošo signālu Stendes stacijā, šķērsoja sliežu ceļus. Neuzmanīgi un neievērojot aizliedzošos signālus ar kājām vai velosipēdu šķērsojot dzelzceļa pārejas un pārbrauktuves bojā gāja 4 cilvēki. Pozitīvi, ka nav cietis un bojā gājis neviens bērns un jaunietis vecumā līdz 18 gadiem.

Turpinot preventīvo darbu nolūkā izglītot bērnus un jauniešus, LDz 2014.gadā organizēja un vadīja drošības stundas gan Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā, gan izbraukumos uz Latvijas skolām un pirmskolas mācību iestādēm, kopskaitā 82 mācību stundās 137 klasēs, kurās kopumā iesaistījās ap 4 000 pirmsskolas, vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu, kā arī bērnu pavasara un vasaras nometņu audzēkņi. Pagājušajā gadā tika organizētas īpašas izglītojošas nodarbības speciālajās skolās bērniem ar garīgās veselības, dzirdes un runas traucējumiem par drošību pie sliežu ceļiem. Jau tradicionāli LDz kopā ar citiem uzņēmumiem un iestādēm piedalījās filmas „Dzīvo droši!” tapšanā, kā arī izstādē „Bērnu pasaule” Ķīpsalas izstāžu hallē, kuru tās norises laikā apmeklēja teju 20 tūkstoši viesu.

Lai aicinātu auto, moto, velosipēdu vadītājus un gājējus ievērot satiksmes noteikumus pie dzelzceļa pārbrauktuvēm, LDz, pievienojoties Eiropas Komisijas un Starptautiskās dzelzceļu savienības (UIC) iniciatīvai sadarbībā ar citām institūcijām 3. jūnijā rīkoja gadskārtēju sociālu akciju, atzīmējot Dzelzceļa pārbrauktuvju drošas šķērsošanas dienu ar saukli “Pieņem pareizo lēmumu!”, uzsverot, ka neatļauta dzelzceļa šķērsošana ir katra paša personīgs lēmums. Papildus vēl ir notikušas divas drošības kampaņas „Paliec vesels! Viens vesels!” vasaras beigās pirms bērni atgriežas skolā un ziemas sākumā, iestājoties vēsam, tumšam gadalaikam, kad laikapstākļi – vējš, lietus, tumsa, kā arī cepures un kapuces ietekmē cilvēku spēju pamanīt vilciena tuvošanos.

Apzinoties dzelzceļa nozīmīgumu valsts transporta sistēmā un lielo lomu Latvijas tranzīta koridora konkurētspējā, viens no būtiskākiem ilgtermiņa infrastruktūras attīstības projektiem ir galveno Austrumu – Rietumu koridora dzelzceļa maršrutu elektrifikācija no Daugavpils un Rēzeknes stacijām līdz Rīgas un Ventspils stacijām, vienlaikus pārejot no 3 kV līdzsprieguma uz 25 kV maiņspriegumu esošajos elektrificētajos dzelzceļa iecirkņos. Iecerētā projekta mērķi ir paaugstināt efektivitāti un konkurētspēju, salīdzinot ar konkurentiem kaimiņvalstīs, kā arī būtiski samazināt vilcienu izraisīto ietekmi uz vidi. Šī projekta sagatavošanas ietvaros 2014. gadā visā Latvijā turpinājās sabiedriskā apspriešana un skiču projekta izstrāde.

LDz turpinās darbu Eiropas Komisijā (EK) 19.09.2012. apstiprinātā projekta „Inovatīvi risinājumi dzelzceļa trokšņa pārvaldībā”, kura ietvaros paredzēts izpētīt inovatīva trokšņu sienas risinājuma izmantošanas iespējas Latvijā, īstenošanā.

Uzņēmums apzinās, ka riski, ar kuriem Koncerns varētu saskarties nākamajā darbības periodā, ir pārvadāto kravu apjoma samazināšanās risks, ko ietekmē politiskā un ekonomiskā situācija dzelzceļa kravu nosūtītāju un saņēmēju valstīs, kā arī naftas, metāla un elektroenerģijas cenu svārstību risks. Atbilstoši situācijai, arī turpmāk tiks veikti remontu, rekonstrukcijas un attīstības darbi dzelzceļa ritošajā sastāvā un infrastruktūrā Latvijā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta drošībai pie sliežu ceļiem un sabiedrības informētībai par drošu sliežu ceļu šķērsošanu.