Baltijas transporta nozares līderis

2014.gads “Latvijas dzelzceļam” bija ļoti sekmīgs gan attīstības, gan kravu pārvadājumu jomā. Vērtējot uzņēmuma darbu, viens no būtiskākajiem kritērijiem parasti ir uzņēmuma spēja nopelnīt līdzekļus savai pastāvēšanai un uzņēmuma īpašniekiem. „Latvijas dzelzceļš” nav tikai lielākais Latvijas uzņēmums, kas nodarbina vairāk nekā 12 tūkstošus strādājošo, bet arī viens no valsts stratēģiskajiem uzņēmumiem, kura uzdevums ir nodrošināt visas tranzīta nozares vienmērīgu un stabilu attīstību, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko stabilitāti un veicinot attīstību.


Valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā, kas jau vairāk kā 95 gadus dod nozīmīgu ieguldījumu valsts tautsaimniecībā, nodrošinot dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu liela apjoma kravu pārvadājumiem un pasažieru pārvadājumiem. VAS “Latvijas dzelzceļš” akcijas pieder valstij, valsts kapitāla daļu turētājs ir Satiksmes ministrija.

 

Realizētais eksporta potenciāls

89,9 procentiem pa mūsu sliežu ceļiem pārvadāto kravu izcelsme ir ārpus Latvijas robežām – par šo kravu pārvadāšanu mēs saņemam naudu no ārvalstu uzņēmējiem. Tādējādi lielākā daļa dzelzceļa kravu pārvadājumu Latvijā ir pakalpojumu eksports. Iespējams tāpēc iepriekšējos gados LDz atzīts par vienu no atpazīstamākajiem Latvijas eksporta zīmoliem. 

 

Lai gan 2014.gadā neuzstādījām jaunu kravu pārvadājumu apjoma rekordu, nostrādājām ļoti sekmīgi – pa “Latvijas dzelzceļa” infrastruktūru pārvadāti 57,04 miljon tonnu kravu, kas ir par 2,2 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš. 

 

Koncerna “Latvijas dzelzceļš” konsolidētie ieņēmumi 2014.gadā ir 440,89 miljoni euro, kas ir par 1,86 miljoniem jeb 0,4 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš. Tas skaidrojams ar kravu pārvadājumu apjoma palielināšanos, kas veido būtiskāko daļu no Koncerna konsolidētā neto apgrozījuma. 


Lielāko daļu no Koncerna ieņēmumiem nodrošina SIA „LDz Cargo”, kas ir nozīmīgs transporta un uzglabāšanas nozares sauszemes sektora uzņēmums Latvijā un ir lielākais dzelzceļa kravu pārvadātājs Baltijas valstīs.

 

Ņemot vērā izmaiņas pasaules ģeopolitikā un visai sarežģīto ekonomisko situāciju Krievijā, kas ir galvenā mūsu pārvadāto kravu izcelsmes valsts, kā arī pieaugošo pārvadātāju un tranzītkoridoru savstarpējo konkurenci, šo rādītāju uzskatām par ļoti augstu sasniegumu. 

 

Latvija, būdama maza savos ģeogrāfiskajos izmēros, tomēr uzskatāma par nopietnu spēlētāju tranzīta biznesā un jau vairākus gadus saglabā līderpozīcijas Baltijas valstu starpā dzelzceļa kravu pārvadājumos. Mums ir trīs ievērojamas ostas,  kuras attīstās. Tāpēc pastāvīgi meklējam veidus, kā piesaistīt jaunus kravu veidus mūsu tranzītkoridoram un strādājam pie alternatīvu koridoru attīstības. 


Tāpēc LDz kopā ar citiem Latvijas uzņēmumiem šobrīd ļoti aktīvi strādā pie kravu piesaistes no Āzijas valstīm – Ķīnas un Kazahstānas. Tomēr tas ir ilgtermiņa projekts, jo kravu maršrutu izveide un klientu piesaiste tranzīta biznesā nenotiek ātri. Taču mēs ceram, ka nākotnē no šī reģiona varētu iegūt konteineru kravas. 

 

Ja nespēsim iet līdzi laikam un atbildēt pasaulē notiekošajiem izaicinājumiem, varam zaudēt savu konkurētspēju nākotnē, tāpēc LDz izmantojot Eiropas Savienības fondu finanšu iespējas, kā arī savus līdzekļus veicis ievērojamas investīcijas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektos, kas nākamajos gados noteikti dos ievērojamu atdevi. 

 

Nozīmīgas investīcijas

2014.gada beigās “Latvijas dzelzceļš” pabeidza Otrā sliežu ceļa būvniecību posmā Skrīveri – Krustpils – līdz šim vērienīgāko vairāk nekā 100 miljonus eiro vērto ES Kohēzijas fonda līdzfinansētais projektu, ļaus ievērojami palielināt vilcienu caurlaides spēju, kustības ātrumu un drošību virzienā no Krustpils līdz Rīgai. Līnija Rīga-Krustpils uzskatāma ne tikai par dzelzceļa, bet visas Latvijas “maizes ceļu” – pa to Latvija saņem visvairāk kravu.

 

Projekta ietvaros izbūvēti sliežu ceļi 61,44 km garumā, veikta visu esošo tiltu un caurteku rekonstrukcija un būvniecība, staciju Skrīveri, Koknese, Aizkraukle, Pļaviņas, Krustpils un pieturu pārbūve un labiekārtošana, kā arī uzbūvēts kopš Latvijas neatkarības atgūšanas pirmais dzelzceļa  tilts pār Aiviekstes upi un rekonstruēts tilts pār Pērses upi. Projekta ietvaros rekonstruētas pārbrauktuves, peroni, modernizēta signalizācijas sistēma un  ierīkotas jaunas telekomunikācijas un elektroapgādes sistēmas.

 

Ne mazāku izaicinājumu radīja vēl viens ļoti nozīmīgs ES Kohēzijas fonda līdzfinansēts infrastruktūras investīciju projekts – Rīgas Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna modernizācijas projekts. Lai gan projektu paredzēts pabeigt 2015.gadā, nozīmīgākie darbi uzkalna pārbūvē veikti 2014.gadā, kad bijām spiesti vilcienu formēšanas procesu īstenot blakus esošajās stacijās. Tas arī ievērojami sarežģīja vilcienu kustības organizēšanu un līdz ar to arī mūsu dzelzceļa caurlaides spēju. Tomēr pēc 38,9 miljonus eiro vērtās uzklana modernizācijas, tā jauda tiks palielināta par 30%, un līdz ar to arī vilcienu satiksme varēs noritēt daudz drošāk, raitāk un modernāk. 

 

Līdzās šiem projektiem LDz īsteno arī virkni citu būtisku projektu, tostarp Daugavas kreisā krasta attīstības projektus Rīgā: “Stacijas Bolderāja 2 ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināliem būvniecība” un „Signalizācijas, telekomunikācijas un elektroapgādes sistēmu modernizācija iecirknī Bolderāja 1 – Zasulauks”. Tāpat pasažieru infrastruktūras attīstības jomā paredzēts modernizēt stacijas un labiekārtot peronus 16 stacijās Jelgavas un Jūrmalas virzienā projekta “Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija” ietvaros. 

 

Plānojot dzelzceļa nozares attīstību ilgtermiņā, LDz veic izpēti par iespējām veikt esošā dzelzceļa elektrotīkla modernizāciju, lai nākotnē piedāvātu klientiem iespējami izdevīgākus pārvadājumu nosacījumus un dzelzceļa pārvadājumi kļūtu vēl draudzīgāki videi. 

 

Lielākā vērtība – darbinieki

Par dzelzceļu mēdz teikt, ka “sliedes ir no dzelzs, taču cilvēki – no zelta”. Dzelzceļnieki ne bez pamata lepojas ar savu profesiju un nozari, jo profesijas prestižu veido kolēģi dzelzceļnieki. Jau daudzus gadus uzņēmuma personāla politika vērsta uz darbinieku attīstību un labklājības veicināšanu, iespējams, tāpēc LDz jau vairākus gadus ir starp iekārojamākajiem darba devējiem Latvijā.

Uzņēmumā izstrādāta skaidra darbinieku prēmēšanas un apbalvojumu piešķiršanas sistēma atbilstoši ieguldītajam darbam un sasniegtajiem rezultātiem. Tomēr, lai veicinātu katra darbinieka izpratni par viņa darba snieguma ietekmi uz kopējiem sasniegumiem, uzsākts darbs pie darbinieku darba izpildes un kompetenču novērtēšanas sistēmas izstrādes un ieviešanas.

 

2014.gadā LDz koncernā strādāja 12 219 darbinieki (2013.gadā –12 296), no tiem 7004 koncerna valdošajā uzņēmumā VAS “Latvijas dzelzceļš” (2013.gadā – 7103). Darbinieku skaita izmaiņas saistītas ar jauno tehnoloģiju un vadības sistēmu ieviešanu, piemēram, satiksmes vadības modernizāciju. 

Darbinieku vidējais vecums koncernā gada laikā nedaudz palielinājies līdz 44,1 gadam (2013.gadā 43,9 gadi), ko var skaidrot ar valstī noteiktā pensijas vecuma paaugstināšanu Latvijā.

Lai gan sabiedrības apziņā dzelzceļnieka arods nereti tiek saistīts ar vīriešiem, vairāk nekā trešdaļa strādājošo (35%) bija sievietes, turklāt vadošos amatos sieviešu īpatsvars pārsniedz vīriešu īpatsvaru un ir 56 procenti.

 

Atbalstot darbinieku profesionālās kvalifikācijas attīstību, LDz nodrošina un plāno dažāda līmeņa darbiniekiem nepieciešamo zināšanu apguvi un prasmju attīstību gan darba, gan specializētu mācību procesā, tādējādi veicinot ne tikai darbinieku profesionālo, bet visa uzņēmuma izaugsmi. Rūpējoties par kvalitatīvu profesionālu paaudžu maiņu un darbinieku pēctecības nodrošināšanu, LDz izstrādāja profesionālo zināšanu nodošanas sistēmu jaunajai darbinieku paaudzei. Īstenojot to, būs iespējams nodrošināt nepārtraukta un profesionāla darba norisi. Jauno dzelzceļa speciālistu sagatavošanā galvenie mūsu sadarbības partneri ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Rīgas Valsts tehnikums un Daugavpils tehnikums.

 

LDz personāla politika ir vērsta uz to, lai dzelzceļā strādātu kvalificēts personāls un tas protams nav viena vai divu gadu uzdevums. Tādēļ uzņēmumā izstrādāta apmācību sistēma un attiecīgi arī motivācija darbinieku iesaistei apmācībās. LDz sadarbībā ar mācību iestādēm ļoti aktīvi atbalsta tā dēvēto “duālo  izglītību” - teorētisko zināšanu apvienošanu ar praksi.

 

Lai paaugstinātu mācību kvalitāti un samazinātu studiju ilgumu, VAS „Latvijas dzelzceļš” sadarbībā ar RTU pārskatīja ar dzelzceļa jomu saistīto studiju programmu apjomu sadalījumu un studiju plānus, kas ļāva samazināt studiju laiku no 5,5 līdz 4 gadiem, saglabājot studiju kvalitāti. 2014.gada februārī 62 VAS „Latvijas dzelzceļš” darbinieki veiksmīgi uzsāka studijas RTU pēc šīs studiju formas studiju programmās „Dzelzceļa transports” un „Dzelzceļa elektrosistēmas”.

 

LDz nodrošināja  labākajiem studentiem paaugstināt savas praktiskās zināšanas stažējoties uzņēmumā. Tādējādi jaunie speciālisti nostiprina teorētiskās zināšanas praksē un iepazīstas ar savu topošo darba vietu. Savukārt darba devējam, šī ir iespēja iepazīt nākamos darbiniekus. Daudziem prakses dalībniekiem, kuri sevi ir labi parādījuši prakses ietveros, tiek piedāvāts darbs VAS „Latvijas dzelzceļš”.

 

Savukārt LDz Mācību centrs, kas nodarbojas ar profesionālās  kvalifikācijas uzturēšanas apmācībām 2014.gadā ieguva Latvijas Republikas Izglītības kvalitātes valsts dienesta izglītības iestādes reģistrācijas apliecību, kas ļauj centram piedāvāt kvalitatīvu apmācību gan LDz, gan citu uzņēmumu darbiniekiem vēl augstākā kvalitātē un statusā. 

 

Nākotnes izaicinājumi

Iepriekšējos gados notikušas vairākas izmaiņas dzelzceļa nozares regulējumā Eiropas Savienībā, kā arī pieņemti politikas plānošanas dokumenti, kas būtiski ietekmē Koncerna darbību un turpmāko attīstību:

 

  • Direktīva par vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (2012/34/ES);
  • Direktīva par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā (2008/57/ES);
  • Regula (ES) Nr.913/2010 par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem;
  • Eiropas Komisijas Baltā grāmata par Kopienas dzelzceļa attīstību (2011.gads);
  • Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam;
  • Nacionālais attīstības plāns 2020.gadam;
  • Transporta attīstības pamatnostādnes 2013.-2020.gadam.

Saistībā ar izmaiņām dzelzceļa nozares regulējumā ES un tieši Direktīvu par vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (2012/34/ES), būs nepieciešama uzņēmuma restrukturizācija un funkciju pārdale. 
Koncerna attīstības plānos prioritāri būs projekti, kas tieši paaugstinās pakalpojumu efektivitāti, tādējādi ne tikai veicinot apkalpoto dzelzceļa transporta kravu pieaugumu, bet arī paaugstinot Latvijas transporta nozares konkurētspēju.


Būtiskas pārmaiņas pārvadājumu tirgū un ģeopolitiskie notikumi pēdējā pusotra gada laikā liek pārskatīt iepriekš izstrādātos scenārijus un attiecīgi pielāgot Koncerna attīstības plānus. Nozīmīgs risks, kas var ietekmēt “Latvijas dzelzceļa” un kopumā visa Koncerna darbības rezultātus, ir esošā nestabilitāte Austrumu reģiona tirgū, neskaidrā politiskā un ekonomiskā vide. 


LDz jau ilgstoši aktīvi strādā pie jaunu klientu piesaistes Āzijas un citos reģionos  – LDz paredz stiprināt sadarbību ar kaimiņvalstu partneriem, kā arī attīstīt alternatīvus darbības virzienus, tajā skaitā kombinētos pārvadājumus un Ziemeļu-Dienvidu virzienu. LDz turpinās piedalīties transporta jomas likumdošanas iniciatīvās, par prioritāti izvirzot ilgtspējīga dzelzceļa infrastruktūras finansēšanas modeļa izveidi.


 “Latvijas dzelzceļš” turpinās veidot un uzturēt Latvijas dzelzceļa tēlu un nozīmi, ieņemt aktīvu pozīciju aktuālos transporta sistēmas attīstības jautājumos.